Dominikānas Republika ir divvalodīga valsts, kurā vairāk nekā puse iedzīvotāju runā angliski. Spāņu un angļu valodas ir diezgan līdzīgas, un spāņu valodas variācijas atšķiras subjekta un otrās personas vietniekvārdu lietojumā. Piemēram, spāņu valoda Dominikānas Republikā mēdz izmantot objektu objekta vietā, ja tas nav nepieciešams.
spāņu valoda
Spāņu valodai, ko runā Dominikānas Republikā, ir vairākas atšķirības no spāņu valodas, ko runā ASV. Dominikāņi lieto formālāku vārdu krājumu. Piemēram, ja jūs runājat ar vecāka gadagājuma cilvēku, jums vajadzētu izmantot formālu valodu. Tas liecina par cieņu. Dominikāņu valodā ir daudz anglicismu, kas nozīmē, ka vārdam dažādās valsts daļās var būt dažādas nozīmes.
Dominikānas Republiku 1492. gadā atklāja Kristofers Kolumbs, taču to jau sen apdzīvoja Taino iedzīvotāji. Franči salu kolonizēja 17. gadsimta beigās, bet valsts neatkarību no Francijas ieguva tikai dažus gadus vēlāk. Neskatoties uz to, dominikāņi sevi uzskata par vairāk latīņamerikāņiem nekā Karību jūras reģiona valstīm. Viņi ir tuvu Amerikas Savienotajām Valstīm un ir izveidojuši ciešas saites ar ASV.
Haiti kreols
Haiti kreoliešu valoda ir franču kreoliešu valoda, kurā runā vairāk nekā septiņi miljoni cilvēku Haiti un citās Karību jūras reģiona valstīs. Tai ir daudz līdzību ar franču valodu, taču tai ir sava izruna, vārdu krājums, gramatika un pragmatika. To runā arī Dominikānas Republikā un Bahamu salās.
Kreols tika izstrādāts pēc tam, kad franči kolonizēja Haiti un atveda Āfrikas vergus no dažādām ciltīm. Vergi izmantoja vienkāršotu valodas versiju, ko izmantoja franču bukaņi un kolonisti. Šis dialekts galu galā kļuva par patiesu valodu. Šī valoda attīstīja unikālu funkciju sajaukumu no vairākām valodām, tostarp dzimtās indiešu valodas, franču, spāņu un angļu valodas. Tas arī aizņēmās funkcijas no Āfrikas valodām, tostarp r un s skaņas.
Melnā tautas valoda
Dominikānas Republiku apmetās vairāk nekā 6000 cilvēku no Amerikas Savienotajām Valstīm 1824. gadā, tajā pašā gadā, kad izcēlās Amerikas revolūcija. Līdz 20. gadsimta 30. gadiem neliela daļa iedzīvotāju runāja melnajā tautas valodā, ko runāja Samanā, Puertoplatā un Santodomingo. Kopienas uzturēja baznīcas skolas un uzturēja to valodas, bet valdības mērķis bija padarīt visus iedzīvotājus par spāņiem. Šī politika galu galā noveda pie šīs valodas izskaušanas, un kopienas zaudēja svarīgu savas individualitātes aspektu.
Mūsdienās Dominikānas Republikā runā vairāki nelieli dialekti un valodas. Piemēram, Haiti kreolu valodu lieto Haiti mantojuma cilvēki, un Samanas pussalā Samanas angļu valodā runā 8000 cilvēku. Daudzi no šiem runātājiem ir afroamerikāņu pēcteči, kuri ieradās deviņpadsmitajā gadsimtā. Populārās amerikāņu kultūras uzplaukums ir motivējis citus Dominikānas pilsoņus mācīties angļu valodu.
Angļu
Dominikāņu spāņu valoda ir konvencionālāka nekā spāņu valoda citās Latīņamerikas valstīs. Neskatoties uz to, dažiem vietējiem iedzīvotājiem ir savi dialekti. Dominikāņu tauta lepojas ar savu valodu un uzskata to par visparastāko kastīliešu valodas formu. Dominikāņu iedzīvotāji valodā ir iekļāvuši arī daudzus taino (vietējos) un afrikāņu valodas vārdus. Piemēram, viņi savas mazās lauku mājas sauc par bohios (pēc Tainosu taisnstūrveida mājām). Daudzi vietu nosaukumi un kultūras termini ir aizgūti no tainosiem. Tūrisma nozarē runā angliski, un dažos apgabalos, īpaši gar Haiti robežu un cukurniedru kopienās, ir pat daži kreoliešu dialekti.
Dominikānas Republikā dzīvo vairāki nelieli dialekti, tostarp Haiti kreols, kas ir Haiti imigrantu valoda. Vēl viens angļu valodas dialekts ir Samanas angļu valoda, kurā Samanas pussalā runā 8000 cilvēku. Šie cilvēki ir afroamerikāņu pēcteči, kuri ieradās valstī 19. gadsimtā. Lai gan daudzi dominikāņi nepārvalda angļu valodu, dominikāņu popkultūra un amerikāņu amerikāņi ir iedvesmojuši vairākus cilvēkus apgūt valodu.
